No 1. janvāra Latvijā stāsies spēkā Transporta enerģijas likums, kas aizstās līdzšinējo Biodegvielas likumu. Tas iezīmē būtisku pagrieziena punktu transporta enerģijas politikā, ieviešot vienotu un mūsdienīgu regulējumu, kura mērķis ir samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu un attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru.
Ko paredz jaunais regulējums?
Transporta enerģijas likums izveido jaunu normatīvo rāmi transporta enerģijas apritei Latvijā. Tas ietver:
- prasības transporta enerģijas kvalitātei un atbilstības novērtējumam;
- tirgus uzraudzības un sertifikācijas kārtību;
- transporta enerģijas modernizēšanas pienākumu piegādātājiem, nosakot minimālu atjaunīgās degvielas īpatsvaru kopējā realizētās enerģijas apjomā;
- pakāpenisku atjaunīgās degvielas īpatsvara pieaugumu laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam – līdz vismaz 5,5 %, no kuriem vismaz 1 % jābūt nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajai degvielai;
- prasības ESG un ilgtspējas datu iesniegšanai un uzraudzībai.
Šie pasākumi ir cieši saistīti ar Eiropas Savienības klimata politiku un mērķi virzīties uz klimatneitrālu transporta sektoru.
Ietekme uz alternatīvās degvielas ražotājiem
Jaunais likums rada vairākus pozitīvus impulsus alternatīvās degvielas ražotājiem – biodegvielas, biometāna, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un citu risinājumu attīstītājiem.
Pirmkārt, tiek izveidota skaidra un prognozējama ilgtspējas un tirgus mērķu sistēma. Tas dod nozarei un investoriem nepārprotamus signālus par pieprasījuma pieaugumu pēc atjaunīgām degvielām, jo piegādātājiem būs jānodrošina noteikts atjaunīgo komponentu īpatsvars kopējā tirgū.
Otrkārt, likums paredz alternatīvās degvielas un uzlādes infrastruktūras attīstību – elektrotransportam, biometānam, ūdeņradim un citām degvielām. Tas var būtiski uzlabot vietējo ražotāju tirgus piekļuvi un veicināt jaunu biznesa modeļu attīstību.
Ja regulējums tiks ieviests konsekventi un efektīvi, tas var samazināt Latvijas atkarību no importētām fosilajām degvielām un veicināt vietējo un Eiropas alternatīvo degvielu izmantošanu.
Vienlaikus jāņem vērā arī izaicinājumi – sākotnēji daļa ražotāju var būt atkarīgi no importētām izejvielām vai tehnoloģijām, un ražošanas apjomu pieaugums būs cieši saistīts ar stabiliem tirgus signāliem un pieejamiem investīciju stimuliem.
Vietējā ražošana vai imports – kāda būs realitāte?
Transporta enerģijas likums neparedz obligātu prasību noteiktu alternatīvās degvielas apjomu ražot tieši Latvijā. Tas attiecas gan uz vietējiem, gan importētiem produktiem, ja tie atbilst noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
Līdz ar to vietējās ražošanas pieaugums lielā mērā būs atkarīgs no:
- tirgus pieprasījuma stabilitātes,
- infrastruktūras attīstības,
- valsts atbalsta instrumentiem un Eiropas fondu finansējuma pieejamības.
Potenciāls vietējai ražošanai pastāv, taču izšķiroša nozīme būs tam, cik ātri un ar kādu atbalstu uzņēmēji spēs investēt ražošanas jaudās un tehnoloģijās.
Degvielas cenas: mīti un realitāte
Publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi par degvielas cenu pieaugumu līdz +0,40 €/l nav pamatoti ar pašreiz pieejamajām ekonomiskajām aplēsēm.
Latvijas Radio un LSM publiskotie dati liecina, ka:
- 2026. gadā degvielas cenas pieaugums varētu būt aptuveni 0,01–0,02 €/l,
- 2027. gadā – līdz 0,05 €/l,
- līdz 2030. gadam – ap 0,19 €/l, salīdzinot ar 2025. gadu.
Nozares pārstāvji norāda, ka daļa izmaksu pieauguma nākotnē var būt saistīta ar citiem faktoriem, piemēram, emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS2) vai nodokļu izmaiņām, nevis tieši ar Transporta enerģijas likuma prasībām.
Svarīgi uzsvērt, ka degvielas cenas galvenokārt ietekmē globālās naftas cenas, valūtas kursi un nodokļu politika. Klimata un enerģētikas ministrija ir norādījusi, ka straujš cenu lēciens tikai šī likuma dēļ nav paredzēts, un tiek meklēti risinājumi izmaksu pieauguma mazināšanai.
Noslēgumā
Transporta enerģijas likums ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgāku transporta sektoru Latvijā. Tas rada jaunas iespējas alternatīvo degvielu ražotājiem, skaidrāku investīciju vidi un pamatu SEG emisiju samazināšanai, vienlaikus neradot strauju un nesamērīgu slogu patērētājiem.