Transporta dekarbonizācija Latvijā attīstās vieglo auto sektorā elektroauto kļūst arvien populārāki, tomēr nākamais izaicinājums ir smagais transports un visa tā ekosistēma, kas nepieciešama pārejai uz ilgtspējīgu mobilitāti.
“Latvijā sekmīgi norit vieglo automašīnu maiņas process, aizvien vairāk ieviešot elektroautomašīnas. Mēs esam piedalījušies lielāku mārketinga kampaņu organizēšanā, lai veicinātu elektroauto mobilizāciju vieglo automašīnu sektorā. Smago automašīnu sektors līdz šim ir palicis novērtā, un Eiropas Komisija tam tagad plāno pievērst pastiprinātu uzmanību. Svarīgākais punkts arī Latvijā ir virzīt uz priekšu visu ekosistēmu – papildu elektrības ražošanas jaudas, subsīdijas auto iegādei un uzlādes infrastruktūras attīstība. Tas ir komplekss darbs, lai stiprinātu visu elektroauto ekosistēmu.” Papildina Amber Advisory valdes loceklis Armands Gūtmanis.
24.jūnijā Briselē notika diskusija “Vairāk par automašīnām: ceļā uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas auto industrijas ekosistēmu” “Beyond Cars: Driving a sustainable and competitive European automotive ecosystem”, kurā nozaru pārstāvji, politiķi un eksperti runāja par to, kā Eiropa var nodrošināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu auto nozari. Diskusija apliecināja – auto industrija vairs nav tikai par automašīnām, tā ir vesela ekosistēma, kas aptver inovācijas, piegādes ķēdes, infrastruktūru un sociālo taisnīgumu.
Viens no galvenajiem secinājumiem – elektrifikācija ir nozīmīgs virziens, taču tā nevar būt vienīgā atbilde. Smagais komerctransports, loģistika un komunālā tehnika prasa arī citus risinājumus, piemēram, atjaunojamos energoresursus un ūdeņraža tehnoloģijas. Daži nozaru ražotāji tam jau ir gatavi kā Volvo, Scania, Mercedes-Benz, Renault Trucks un citi, piedāvā plašu bezemisiju transportlīdzekļu klāstu, tāpat arī komunālās tehnikas ražotāji aktīvi ievieš elektriskos ielu tīrītājus vai atkritumu vācējus.
Diskusijas galvenais neatbildētais jautājums palika par infrastruktūru. Uzlādes stacijas un ūdeņraža uzpildes tīkli attīstās pārāk lēni, lai sekotu līdzi tehnoloģiju pieejamībai. Ja valsts un privātais sektors neieguldīs, pastāv liels un risks, ka ilgtspējīga pāreja paliks tikai uz papīra.
Viedokļu apmaiņā tika uzsvērts arī regulējuma un aprites ekonomikas nozīmīgums. Piemēram, jaunie noteikumi par transportlīdzekļiem to dzīves cikla beigās paredz stingrākas prasības pārstrādei un lielāku uzsvaru uz komponentu atkārtotu izmantošanu. Arī riepu industrija aicina radīt skaidrus kritērijus, lai pārstrāde būtu efektīva un notiktu Eiropas iekšienē.
Diskusijas galvenais neatbildētais jautājums palika par infrastruktūru. Uzlādes stacijas un ūdeņraža uzpildes tīkli attīstās pārāk lēni, lai sekotu līdzi tehnoloģiju pieejamībai. Ja valsts un privātais sektors neieguldīs, pastāv liels un risks, ka ilgtspējīga pāreja paliks tikai uz papīra.
Viedokļu apmaiņā tika uzsvērts arī regulējuma un aprites ekonomikas nozīmīgums. Piemēram, jaunie noteikumi par transportlīdzekļiem to dzīves cikla beigās paredz stingrākas prasības pārstrādei un lielāku uzsvaru uz komponentu atkārtotu izmantošanu. Arī riepu industrija aicina radīt skaidrus kritērijus, lai pārstrāde būtu efektīva un notiktu Eiropas iekšienē.
Svarīgs aspekts ir sociālā dimensija – “taisnīga pāreja”. Zaļās tehnoloģijas nedrīkst padarīt mobilitāti nepieejamu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai apgrūtināt mikro un vidējus uzņēmumus. Tieši tādēļ Eiropas politikai jābalstās uz līdzsvaru starp stingrākiem vides mērķiem kā arī praktiskiem atbalsta instrumentiem.
Šī diskusija parādīja – nākotnes transporta nozare būs daudz vairāk nekā tikai automašīnas. Tā būs plaša, savienota un ilgtspējīga ekosistēma, kas noteiks ne tikai to, kā ejam uz priekšu, bet arī to, kā dzīvosim un strādāsim Eiropā tālākos gadus.
Atsauce: Beyond Cars: Driving a sustainable and competitive European automotive ecosystem – PubAffairs Bruxelles (2025)