Amber Advisory palīdz uzņēmumiem orientēties mainīgajā uzņēmējdarbības, investīciju, publiskā finansējuma un enerģētikas vidē, sniedzot atbalstu ES fondu piesaistē, investīciju projektu attīstībā, ilgtspējas jautājumos un uzņēmumu interešu pārstāvībā. Ņemot vērā pieaugošo interesi par enerģijas uzkrāšanas risinājumiem un to potenciālu uzņēmumu investīciju projektos, šajā rakstā aplūkojam jaunākās globālā BESS tirgus tendences un to, ko tās var nozīmēt Latvijas uzņēmumiem.
Enerģētikas sistēma pasaulē strauji mainās, un viens no būtiskākajiem šīs pārmaiņas elementiem ir enerģijas uzkrāšana. Atjaunīgo energoresursu, īpaši saules un vēja enerģijas, attīstība palielina nepieciešamību pēc risinājumiem, kas ļauj elektroenerģiju ne tikai saražot, bet arī uzkrāt un izmantot tajā brīdī, kad tā ir visvairāk nepieciešama. Bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas jeb BESS (Battery Energy Storage Systems) līdz ar to no salīdzinoši nišas tehnoloģijas kļūst par arvien nozīmīgāku elektroenerģētikas infrastruktūras sastāvdaļu. Jaunākie globālā tirgus dati šo tendenci ļoti skaidri apliecina – saskaņā ar InfoLink Consulting datiem 2026. gada pirmajā pusgadā enerģijas uzkrāšanas bateriju šūnu sūtījumu apjoms pasaulē sasniedza 467,84 GWh, kas ir par 94,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā. Tikai otrajā ceturksnī vien sūtījumu apjoms sasniedza aptuveni 262 GWh, savukārt InfoLink prognozē, ka kopējais enerģijas uzkrāšanas bateriju šūnu pieprasījums 2026. gadā varētu pārsniegt 1 TWh.
Kāpēc enerģijas uzkrāšana kļūst tik nozīmīga?
Atjaunojamo energoresursu attīstība rada ne tikai jaunas iespējas, bet arī nepieciešamību pēc elastīgākas elektroenerģijas sistēmas. Saule visvairāk elektroenerģijas saražo dienas laikā, bet patēriņš ne vienmēr tajā brīdī ir visaugstākais, savukārt vēja enerģijas ražošana ir atkarīga no laika apstākļiem. Jo lielāks kļūst mainīgo atjaunojamo energoresursu īpatsvars, jo svarīgāka kļūst iespēja saražoto elektroenerģiju pārvietot laikā. Tieši to nodrošina bateriju uzkrāšanas sistēmas – elektroenerģiju iespējams uzkrāt periodā, kad tās ražošana ir augsta vai cena ir zemāka, un izmantot vēlāk, kad pieprasījums vai cena ir augstāka. Tādējādi BESS kļūst par vienu no instrumentiem, kas palīdz savienot ražošanu ar patēriņu un nodrošināt lielāku elastību elektroenerģijas sistēmā.
Uzņēmumiem tas var nozīmēt iespēju optimizēt elektroenerģijas izmaksas, izlīdzināt patēriņa profilu un efektīvāk izmantot pašiem saražoto enerģiju. Īpaši aktuāla var būt saules enerģijas un bateriju kombinācija – dienas laikā saražoto elektroenerģiju iespējams uzkrāt un izmantot vēlāk, tādējādi palielinot pašpatēriņa īpatsvaru. Savukārt lielāka mēroga BESS projekti var darboties kā atsevišķi enerģijas tirgus aktīvi, izmantojot elektroenerģijas cenu svārstības vai nodrošinot sistēmai nepieciešamo elastību. Līdz ar to bateriju sistēma arvien vairāk jāskata nevis tikai kā tehniska iekārta, bet kā potenciāls investīciju aktīvs, kura vērtību nosaka tas, kā tā tiek izmantota.
Globālais tirgus kļūst lielāks un konkurētspējīgāks
Straujais pieprasījuma pieaugums maina arī pašu bateriju tirgu. InfoLink dati liecina, ka 2026. gada pirmajā pusgadā desmit lielāko bateriju ražotāju kopējā tirgus daļa samazinājās, kas norāda uz pieaugošu konkurenci un jaunu spēlētāju nostiprināšanos. Vienlaikus turpinās tehnoloģiju attīstība – palielinās bateriju šūnu ietilpība, tiek uzlabota enerģijas blīvuma un izmaksu attiecība, kā arī attīstīti risinājumi lielāka mēroga uzkrāšanas projektiem. Pieaugot tirgum un ražotāju konkurencei, uzņēmumiem būs pieejams arvien plašāks tehnoloģiju un piegādātāju klāsts, taču tas vienlaikus nozīmē arī nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt projekta kopējās izmaksas, bateriju dzīves ciklu, efektivitāti, garantijas nosacījumus un potenciālos ieņēmumu avotus.
Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?
Latvijā interese par enerģijas uzkrāšanu pakāpeniski pieaug, un tam ir vairāki iemesli – atjaunojamo energoresursu projektu attīstība, elektroenerģijas cenu svārstības, uzņēmumu interese par enerģētisko neatkarību un nepieciešamība efektīvāk izmantot pieejamo tīkla infrastruktūru. Potenciāls ir vairākos virzienos: uzņēmumiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu baterijas var kļūt par instrumentu izmaksu optimizācijai, saules elektrostaciju īpašniekiem tās var palīdzēt palielināt saražotās enerģijas pašpatēriņu, savukārt lielāka mēroga projekti var tikt veidoti kā atsevišķi enerģijas tirgus aktīvi. Taču Latvijas tirgū līdzās tehnoloģiskajiem jautājumiem būs jāvērtē arī pieslēguma iespējas, tīkla kapacitāte, elektroenerģijas tirgus regulējums, sistēmas izmantošanas modelis, finansēšanas iespējas un investīciju atdeve. Tāpēc būtiskākais jautājums uzņēmumam nav tikai “cik maksā baterija?”, bet gan – “kādu ekonomisko funkciju šī baterija pildīs un kā tā radīs atdevi?”.
Finansējums, regulējums un investīciju ekonomika
Enerģijas uzkrāšanas projektu attīstībā arvien nozīmīgāka būs arī Eiropas Savienības un Latvijas enerģētikas politika, kā arī publiskā finansējuma pieejamība. BESS projekti var būt daļa no plašākiem uzņēmumu energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu vai enerģētiskās neatkarības projektiem, tomēr ne katrs projekts automātiski būs piemērots publiskajam finansējumam. Tāpat kā jebkuram investīciju projektam, ir nepieciešams pamatot tā ekonomisko dzīvotspēju un skaidri saprast, no kā veidosies ieņēmumi vai ietaupījumi. Šeit nozīme ir ne tikai tehnoloģijas izvēlei, bet arī projekta biznesa modelim, elektroenerģijas cenu dinamikai, izmantošanas scenārijam un regulējošajai videi.
Tieši šī dažādo faktoru kombinācija padara enerģijas uzkrāšanu par interesantu, bet vienlaikus arī sarežģītu investīciju jomu. Bateriju cena pati par sevi nepasaka, vai projekts būs izdevīgs – jāvērtē visa sistēma kopumā un tas, kā tā tiks izmantota ilgtermiņā.
Kāpēc par šo tēmu jārunā jau tagad?
Globālie dati rāda ļoti skaidru tendenci – enerģijas uzkrāšanas tirgus atrodas straujas izaugsmes posmā, un BESS kļūst par arvien būtiskāku elektroenerģētikas sistēmas sastāvdaļu. Arī Latvijā šī tēma sāk nonākt uzņēmumu un investoru dienaskārtībā. Pēdējā laikā par bateriju un enerģijas uzkrāšanas projektiem interesi ir izrādījuši gan potenciālie klienti, gan sadarbības partneri, kas liecina, ka arvien vairāk uzņēmumu sāk vērtēt ne tikai atjaunojamās enerģijas ražošanu, bet arī to, kā saražoto elektroenerģiju iespējams efektīvāk izmantot un monetizēt.
Enerģijas uzkrāšana vairs nav tikai nākotnes tehnoloģija. Globālais tirgus jau šobrīd aug ļoti strauji, un Latvijas uzņēmumiem arvien aktuālāks kļūs jautājums nevis par to, vai baterijas kļūs nozīmīgas, bet gan par to, kā un kur tās izmantot, lai radītu reālu ekonomisko vērtību.
Avots:
H1 2026: Global Energy Storage Rankings Reveal Surging Market Growth