Lielbritānijas veselības aprūpes sistēma šovasar nonākusi situācijā, kas vēl pirms dažiem gadiem varētu šķist gandrīz neticama. Karstuma viļņu laikā slimnīcu palātas kļūst bīstami karstas, veselības aprūpes darbinieki ziņo par pacientu drošības riskiem, bet infrastruktūra, kas būvēta citā klimatā, vairs nespēj nodrošināt nepieciešamos darba apstākļus.
Lielbritānijas valdības dati liecina, ka aptuveni 90% Anglijas slimnīcu ēku ir pakļautas pārkaršanas riskam. Atsevišķās palātās temperatūra var pārsniegt 30 °C pat tad, ja ārā ir tikai 22 °C. Veselības aprūpes infrastruktūra nav projektēta ilgstošiem ekstremāla karstuma periodiem, un gaisa kondicionēšana Lielbritānijas slimnīcās joprojām nav standarta risinājums.
Tas vairs nav tikai komforta jautājums. Tā ir veselības aprūpes sistēmas spēja turpināt darboties mainīgajos klimata apstākļos.
Klimata pārmaiņas ir arī veselības aprūpes problēma
Eiropa sasilst aptuveni divreiz ātrāk nekā pasaule kopumā, un Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka ekstremāls karstums kļūst par arvien nopietnāku sabiedrības veselības apdraudējumu. 2026. gada jūnijā PVO norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā Eiropā ar karstuma ietekmi bijuši saistīti vairāk nekā 200 000 nāves gadījumu.
Arī 2026. gada vasara šo tendenci apstiprina. Jūlijā PVO ziņoja, ka piecu Eiropas valstu dati jau liecina par gandrīz 10 000 lieku nāves gadījumu karstuma dēļ, savukārt Eiropas mirstības monitoringa dati vienā nedēļā, no 22. līdz 28. jūnijam, uzrādīja aptuveni 10 650 lieku nāves gadījumu.
Karstums palielina hospitalizāciju skaitu, saasina sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas un citas hroniskas slimības, kā arī rada papildu slodzi neatliekamās palīdzības dienestiem. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes sistēmai vienlaikus jāspēj tikt galā gan ar pieaugošu pacientu skaitu, gan pašai pielāgoties jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Slimnīcas nav tikai ēkas
Runājot par klimata pielāgošanos, bieži domājam par plūdu aizsardzību, ēnojumu pilsētvidē vai karstumizturīgāku transporta infrastruktūru. Taču veselības aprūpes infrastruktūra ir viena no kritiski svarīgākajām sistēmām, kurai jāspēj funkcionēt arī krīzes apstākļos.
Slimnīcu darbība ir atkarīga no stabilas elektroapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmām, ūdensapgādes, IT infrastruktūras, medikamentu uzglabāšanas apstākļiem un loģistikas ķēdēm. Ja kāds no šiem elementiem nedarbojas, sekas var būt daudz nopietnākas par paaugstinātu elektrības rēķinu.
To jau pierādījusi Lielbritānijas pieredze. 2022. gadā Londonas Guy’s and St Thomas’ slimnīcu grupā pārkaršanas dēļ radās nopietni IT infrastruktūras traucējumi, kas ietekmēja slimnīcas darbību un bija saistīti ar kaitējumu pacientiem. Klimata noturība veselības aprūpē tādēļ nav tikai jautājums par temperatūru palātās. Tā ir veselības sistēmas darbības nepārtrauktības problēma.
Paradoksāli, ka veselības aprūpi bieži uztver kā nozari, kas palīdz sabiedrībai tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām. Tomēr arvien biežāk pati veselības aprūpes infrastruktūra kļūst par klimata risku skartu sistēmu.
Kur šajā stāstā ir Latvija?
Varētu šķist, ka tā ir Lielbritānijas vai Dienvideiropas problēma. Tomēr arī Latvijā valsts plānošanas dokumenti jau vairākus gadus norāda uz pieaugošiem klimata riskiem veselības sektorā.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns līdz 2030. gadam kā būtiskus riskus identificē temperatūras paaugstināšanos un karstuma viļņu biežuma pieaugumu. Savukārt aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns norāda uz iespējamiem infrastruktūras bojājumiem, aprīkojuma pārkaršanu un elektropadeves traucējumiem.
Arī Veselības ministrija atzīst, ka klimata pārmaiņu dēļ Latvijā pieaug karstā laika periodu biežums un ilgums. Karstuma laikā pieaug hospitalizāciju skaits pacientiem ar sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas un vielmaiņas slimībām, kas rada papildu slodzi veselības aprūpes sistēmai.
No energoefektivitātes uz klimatnoturību
Slimnīcu renovācija, LED apgaismojuma uzstādīšana vai saules paneļu izbūve parasti tiek vērtēta kā energoefektivitātes vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas projekti. Tas ir svarīgi, taču ar to vien nepietiek.
Nākotnē investīcijas veselības aprūpes infrastruktūrā būtu jāvērtē arī pēc cita kritērija: vai tās palielina veselības sistēmas noturību pret klimata riskiem?
Ēku atjaunošana var vienlaikus samazināt enerģijas patēriņu, ekspluatācijas izmaksas un pārkaršanas risku. Saules enerģija kopā ar enerģijas uzkrāšanas risinājumiem var palielināt energoneatkarību, bet ēnojums, ventilācija un pasīvās dzesēšanas risinājumi palīdz uzturēt drošāku iekštelpu temperatūru bez būtiska enerģijas patēriņa pieauguma.
Šogad PVO Eiropas reģions publicēja atjauninātās Heat–Health Action Plans vadlīnijas. Tās paredz ne tikai sabiedrības informēšanu, bet arī koordinētu pieeju pārvaldībai, finansējumam, agrīnās brīdināšanas sistēmām, riska grupu aizsardzībai, veselības sistēmas noturības stiprināšanai un rezultātu monitorēšanai.
Tas ir būtisks atgādinājums, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām nav tikai vides politikas jautājums. Tā prasa koordinētu rīcību veselības, būvniecības, enerģētikas, transporta, sociālās aizsardzības un finanšu politikā.
Ilgtspējīga veselības aprūpe nav nākotnes projekts
Latvijā vēl ir iespēja rīkoties preventīvi. Nav jāgaida, līdz slimnīcu palātās kļūst nepanesami karsts vai kritiskā infrastruktūra sāk pievilt ekstremālu laikapstākļu laikā.
Klimata riskiem būtu jābūt vienam no kritērijiem, plānojot veselības aprūpes infrastruktūras attīstību, renovāciju un energoapgādes risinājumus. Ilgtspējīga veselības aprūpe nozīmē ne tikai ārstēt pacientus šodien. Tā nozīmē arī nodrošināt, ka slimnīcas spēs kvalitatīvi pildīt savu funkciju pēc desmit, divdesmit un trīsdesmit gadiem.
Lai to paveiktu, nepieciešama politiskā prioritāte, kvalitatīva investīciju plānošana un spēja klimata, enerģētikas, infrastruktūras un veselības politiku savienot vienotā pieejā.
Avots:
Bloomberg. “‘Horrific Conditions’ Grip UK Hospitals Unprepared for Heat”