Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Šo mērķu sasniegšanai klimata un enerģētikas politika arvien ciešāk tiek sasaistīta ar investīcijām, infrastruktūras attīstību, energoefektivitāti un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Eiropas Savienības 2021.–2027. gada fondu plānošanas periodā klimata, energoefektivitātes un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem ir atvēlēta nozīmīga loma, savukārt šobrīd arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī nākamajam ES daudzgadu finanšu periodam pēc 2027. gada un tam, kādas investīciju prioritātes tajā tiks noteiktas.
Šajā procesā būtiska loma ir pašvaldībām – tieši to pieņemtie lēmumi ietekmē energoefektivitāti, transportu, ēku infrastruktūru, siltumapgādi, teritoriju attīstību un citus jautājumus, kas saistīti ar emisiju samazināšanu un klimatnoturību. Pašvaldībām tas nozīmē ne tikai iespēju piesaistīt būtisku publisko finansējumu, bet arī nepieciešamību savlaicīgi definēt savas attīstības prioritātes un sagatavoties nākotnes investīciju iespējām. Tieši ilgtspējas, klimata politikas, publiskā finansējuma un lēmumu pieņemšanas procesu mijiedarbība arvien biežāk kļūst par būtisku jautājumu arī uzņēmumiem un organizācijām, kas darbojas šajā jomā vai vēlas iesaistīties tās attīstībā.
Tāpēc Amber Advisory veica visu 43 Latvijas pašvaldību publiski pieejamo klimata un ilgtspējas plānošanas dokumentu izpēti, lai noskaidrotu, cik gatavas pašvaldības ir ilgtermiņa ilgtspējas, klimata un emisiju samazināšanas mērķu īstenošanai. Šāda izpēte palīdz labāk izprast ne tikai pašvaldību atšķirības, bet arī to, kā klimata un ilgtspējas prioritātes pārtop konkrētās investīcijās, finansējuma iespējās, politikas lēmumos un sadarbības vajadzībās – jautājumos, kuros būtiska nozīme ir gan datos balstītai izpētei, gan stratēģiskai konsultēšanai un interešu pārstāvībai.
Vai pašvaldībām jāplāno ilgtspējīga attīstība?
Eiropas Savienība ir noteikusi juridiski saistošu mērķi līdz 2030. gadam samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Šie mērķi nostiprināti Eiropas Klimata likumā un tiek īstenoti ar “Fit for 55” politiku pakotni.
Arī Latvija ir noteikusi ambiciozus klimata un enerģētikas mērķus. Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikts mērķis līdz 2030. gadam samazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 65% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus turpinot virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Tomēr klimata mērķu sasniegšana nenotiek tikai ministrijās vai Briselē. Nozīmīga daļa lēmumu, kas ietekmē emisiju apjomu un klimata noturību, tiek pieņemta pašvaldībās. Tieši pašvaldības plāno teritoriju attīstību, organizē sabiedrisko transportu, apsaimnieko publiskās ēkas, investē energoefektivitātē, ielu apgaismojumā, siltumapgādē un pilsētvides attīstībā.
Turklāt klimata mērķu sasniegšanai Latvijā pieejams ievērojams publiskais finansējums no Eiropas Savienības fondiem, Atveseļošanas fonda, Modernizācijas fonda, Kohēzijas fonda un citām klimata un energoefektivitātes atbalsta programmām. ES fondu 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmā klimata neitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir viena no būtiskām investīciju prioritātēm.
Taču finansējuma piesaiste un efektīva izmantošana prasa ne tikai konkrētu projektu idejas, bet arī skaidru stratēģisko redzējumu par pašvaldības attīstību.
Tādēļ rodas būtisks jautājums: vai Latvijas pašvaldībām ir skaidrs un publiski pieejams plāns, kā sasniegt ilgtspējas, klimatneitralitātes un emisiju samazināšanas mērķus?
Galvenie secinājumi – kā pašvaldības plāno ilgtspējīgu attīstību
Lai rastu atbildi, mēs izvērtējām Latvijas pašvaldību klimata gatavību, analizējot publiski pieejamus pašvaldību dokumentus. Izvērtējuma ietvaros mēs pārbaudījām ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP/IEKRP), klimata plānu un klimatneitralitātes dokumentu esamību un pieejamību pašvaldību oficiālajos informācijas avotos.
Pirmkārt, pilnvērtīga klimata plānošana Latvijas pašvaldībās joprojām ir samērā reta parādība. No 43 izvērtētajām pašvaldībām tikai piecās mēs identificējām vismaz četrus no pieciem analizētajiem dokumentu veidiem, savukārt pilnu dokumentu kopumu mēs konstatējām tikai divās pašvaldībās.
Otrkārt, vairāk nekā pusei pašvaldību mēs identificējām tikai divus no pieciem analizētajiem dokumentu veidiem. Tas liecina par būtiskām atšķirībām klimata pārvaldības un stratēģiskās plānošanas attīstības līmenī starp dažādām pašvaldībām.
Treškārt, vairākās pašvaldībās klimata jautājumi jau ir cieši integrēti plašākā attīstības plānošanā – energoefektivitātē, mobilitātē, infrastruktūrā, teritorijas attīstībā un investīciju plānošanā. Tas nozīmē, ka klimata politika ne vienmēr tiek izdalīta kā atsevišķs dokuments, taču tās elementi var būt iekļauti citos pašvaldības attīstības dokumentos.
Kā mēs vērtējām pašvaldību klimata gatavību?
Lai novērtētu Latvijas pašvaldību gatavību klimata mērķu īstenošanai, mēs analizējām visu Latvijas pašvaldību publiski pieejamos klimata un attīstības plānošanas dokumentus. Izvērtējumā mēs iekļāvām visas 43 Latvijas pašvaldības, tostarp valstspilsētas un novadus.
Izpētes laikā mēs analizējām pašvaldību oficiālajās tīmekļvietnēs publicēto informāciju, attīstības plānošanas dokumentus, klimata rīcības plānus, publiskos pārskatus un citus pieejamos avotus. Prioritāri mēs izmantojām pašvaldību oficiālos informācijas avotus un publicētos dokumentus.
Izvērtējuma ietvaros mēs analizējām trīs galvenos klimata pārvaldības kritērijus:
- Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns (SECAP/IEKRP)
Pārbaudījām, vai pašvaldībai ir izstrādāts ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns, kas paredz konkrētus pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
- Klimata plāns
Papildus vērtējām citu klimata plānošanas dokumentu esamību, ja tie nav identificējami kā SECAP vai aptver plašākus klimata politikas jautājumus.
- Klimatneitralitātes dokuments
Atsevišķi analizējām dokumentu esamību, kuru centrā ir klimatneitralitātes vai neto nulles emisiju mērķu sasniegšana ilgtermiņā.
Lai gan vairākās pašvaldībās jau ir izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni, citviet šādi dokumenti atrodas izstrādes procesā vai publiski pieejamajos avotos nav identificēti.
Vienlaikus mūsu izvērtējums ļauj secināt, ka klimata jautājumi pakāpeniski kļūst par neatņemamu pašvaldību attīstības plānošanas sastāvdaļu. Vairākās pašvaldībās klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi jau tiek skatīti kopā ar energoefektivitātes, mobilitātes, infrastruktūras un teritorijas attīstības jautājumiem.
Kas veicina ilgtspējas plānus pašvaldībās?
Īpaši aktīvas šajā jomā ir pašvaldības, kas iesaistījušās starptautiskās iniciatīvās, Eiropas Savienības projektos vai mērķtiecīgi attīstījušas enerģētikas un klimata pārvaldību.
Šādās pašvaldībās klimata plāni kalpo ne tikai kā vides politikas instruments, bet arī kā pamats investīciju plānošanai, ārējā finansējuma piesaistei un ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. Mūsu izvērtējuma rezultāti ļauj secināt, ka klimata plānošanas dokumentu esamība bieži ir saistīta ar plašāku pašvaldības attīstības kapacitāti. Pašvaldības, kurās identificēti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni, parasti ir definējušas arī konkrētākus emisiju samazināšanas, energoefektivitātes, ilgtspējīgas mobilitātes un klimatnoturības mērķus.
Tas savukārt rada labvēlīgākus priekšnosacījumus investīciju plānošanai un dažādu finanšu instrumentu izmantošanai, tostarp Eiropas Savienības fondu un klimata finansējuma piesaistei.
Klimata plānošana jau ir daļa no pašvaldību attīstības plānošanas
Būtiski, ka pašvaldību attīstības plānošana nav tikai brīvprātīga izvēle. Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka vietējām pašvaldībām jāizstrādā savstarpēji saskaņoti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tostarp ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma un teritorijas plānojums. Likums paredz, ka ilgtspējīgas attīstības stratēģijā pašvaldība nosaka ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus un prioritātes, savukārt attīstības programmā tiek noteiktas vidēja termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plāns.
Tas nozīmē, ka klimata un ilgtspējas jautājumi nav skatāmi atrauti no pašvaldības kopējās attīstības plānošanas. Tie arvien vairāk kļūst par daļu no jautājumiem, kas nosaka, kur pašvaldība investēs, kādus projektus tā īstenos, kādus resursus tam būs nepieciešams piesaistīt un kādu attīstības virzienu tā izvēlēsies ilgtermiņā.
Tomēr mūsu izvērtējums iezīmē arī būtiskas atšķirības starp pašvaldībām. Daudzviet klimata jautājumi joprojām ir integrēti vispārējos attīstības dokumentos un nav formulēti kā atsevišķa klimata politika vai rīcības plāns. Tas apgrūtina gan pašvaldību savstarpēju salīdzināšanu, gan progresa izvērtēšanu ilgtermiņā.
No klimata mērķiem līdz investīcijām
Svarīgi uzsvērt, ka klimata plānošana nav saistīta tikai ar emisiju samazināšanu. Tā arvien vairāk kļūst par attīstības un konkurētspējas jautājumu. Pašvaldībām jāspēj plānot energoefektīvāka infrastruktūra, pielāgošanās ekstremāliem laikapstākļiem, ilgtspējīga mobilitāte un efektīvāka resursu izmantošana. Šie jautājumi tieši ietekmē gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan pašvaldību spēju piesaistīt investīcijas un finansējumu nākotnes projektiem.
Tieši šobrīd šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, jo Eiropas Savienībā tiek diskutēts un plānots nākamais daudzgadu finanšu periods pēc 2027. gada, kas noteiks arī turpmākās investīciju prioritātes klimata, enerģētikas, vides un ilgtspējīgas attīstības jomās. Pašvaldību gatavība nākamajām finansējuma iespējām nav tikai jautājums par to, vai tām šobrīd ir izstrādāts klimata plāns. Tā ir arī spēja savlaicīgi identificēt attīstības vajadzības, formulēt investīciju prioritātes, pamatot to nepieciešamību un sasaistīt tās ar ilgtermiņa klimata un ilgtspējas mērķiem. Jo skaidrāk šīs prioritātes ir definētas jau šobrīd, jo labāk pašvaldības varēs izmantot nākamā ES finansējuma perioda iespējas.
Kopumā mūsu izvērtējums liecina, ka Latvijas pašvaldībās klimata pārvaldība pakāpeniski nostiprinās kā nozīmīga attīstības plānošanas sastāvdaļa. Vienlaikus klimata politikas dokumentu izplatība un detalizācijas pakāpe starp pašvaldībām joprojām ir ļoti atšķirīga.
Tas nozīmē, ka klimata mērķi valstiskā līmenī ir kopīgi, taču pašvaldību sagatavotība šo mērķu īstenošanai nav vienāda. Daļā pašvaldību klimata un enerģētikas jautājumi jau ir sasaistīti ar konkrētiem investīciju un attīstības lēmumiem, savukārt citviet šāda sasaite vēl tikai veidojas.
Nākamajos gados viens no būtiskākajiem izaicinājumiem būs panākt, lai klimata pārvaldība kļūtu par sistemātisku un praktiski īstenojamu attīstības instrumentu visās Latvijas pašvaldībās – ne tikai kā dokuments, bet kā pamats investīciju prioritāšu noteikšanai, finansējuma piesaistei un ilgtermiņa attīstības lēmumiem.