Amber Advisory seko Eiropas Savienības ekonomikas, enerģētikas, klimata, industriālās konkurētspējas un investīciju politikas attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot tās praktiskajai ietekmei uz uzņēmumiem un investīciju vidi Latvijā. Mūsu uzmanības lokā ir arī ES finansējuma iespējas, industriālā dekarbonizācija, enerģētiskā drošība, kritiskās izejvielas un uzņēmumu pielāgošanās mainīgajai regulatīvajai videi.
Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politika ieiet jaunā attīstības posmā. Klimata mērķi arvien ciešāk tiek sasaistīti ar rūpniecības konkurētspēju, enerģētisko drošību, investīcijām, tehnoloģiju attīstību un piegādes ķēžu noturību.
Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politika ieiet jaunā attīstības posmā. Klimata mērķi arvien ciešāk tiek sasaistīti ar rūpniecības konkurētspēju, enerģētisko drošību, investīcijām, tehnoloģiju attīstību un piegādes ķēžu noturību. Dekarbonizācija vairs nav tikai jautājums par emisiju samazināšanu vai jaunu regulējuma prasību izpildi. Tā kļūst par daļu no plašākas Eiropas rūpniecības politikas, kuras mērķis ir vienlaikus samazināt emisijas, stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un veidot jaunus tirgus tīrajām tehnoloģijām.
Šo pieeju īpaši skaidri iezīmē Eiropas Komisijas Clean Industrial Deal – iniciatīva, kuras centrā ir rūpniecības dekarbonizācija un konkurētspēja. Clean Industrial Deal identificē sešus galvenos izaugsmes un konkurētspējas faktorus: pieejamu enerģiju, vadošos tirgus tīrajiem produktiem, finansējumu, aprites ekonomiku un piekļuvi izejvielām, starptautiskos tirgus un partnerības, kā arī prasmes.
Eiropas klimata politika kļūst par industriālo politiku
Eiropas Savienības ilgtermiņa klimata politika paredz būtisku emisiju samazinājumu līdz 2040. gadam. Vienlaikus ES līmenī arvien lielāks uzsvars tiek likts uz to, lai klimata mērķu sasniegšana neradītu ilgtermiņa konkurētspējas riskus Eiropas rūpniecībai. Tāpēc nākamajos gados klimata un enerģētikas politikas centrā būs ne tikai emisiju samazināšana, bet arī jautājumi par enerģijas cenu, infrastruktūru, investīcijām, ražošanas kapacitāti un tehnoloģisko neatkarību. Šī pieeja īpaši nozīmīga kļūst laikā, kad Eiropas uzņēmumi saskaras ar globālu konkurenci par investīcijām, tehnoloģijām un energoresursiem.
Clean Industrial Deal ietvaros viens no pirmajiem prioritārajiem virzieniem ir pieejama enerģija un infrastruktūra. ES pasākumi paredz enerģijas izmaksu samazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu, Energy Union pilnveidošanu un investīciju piesaisti. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka enerģijas izmaksas arvien vairāk jāvērtē kā stratēģisks konkurētspējas faktors.
Finansējums kļūst par vienu no galvenajiem pārejas instrumentiem
Eiropas industriālās pārkārtošanās pamatā būs investīcijas. Tāpēc Clean Industrial Deal paredz virkni instrumentu, kas paredzēti gan publiskā, gan privātā finansējuma mobilizēšanai. Starp nozīmīgākajiem instrumentiem ir InvestEU, IPCEI mehānismi, Horizon Europe, Innovation Fund, Industrial Decarbonisation Bank un TechEU investīciju programma. Īpaša nozīme ir Clean Industrial Deal State Aid Framework (CISAF). Tas izveidots, lai dalībvalstis varētu vienkāršāk izmantot valsts atbalsta instrumentus Clean Industrial Deal mērķu sasniegšanai. CISAF paredz iespējas atbalstīt atjaunīgās enerģijas un zema oglekļa risinājumus, energoietilpīgus uzņēmumus, esošo ražotņu dekarbonizāciju, tīro tehnoloģiju ražošanu un investīciju risku mazināšanu. Framework ir paredzēts līdz 2030. gada beigām.
Tas ir būtisks signāls arī Latvijas uzņēmumiem – investīcijas energoefektivitātē, elektrifikācijā, emisiju samazināšanā vai tīro tehnoloģiju ražošanā arvien vairāk jāvērtē ne tikai kā izmaksu pozīcija, bet arī kā potenciāli atbalstāma investīcija.
Tīro tehnoloģiju tirgus kļūst par Eiropas izaugsmes prioritāti
Eiropas Savienība vēlas ne tikai samazināt piesārņojumu un emisijas, bet arī panākt, lai tīro tehnoloģiju ražošana un izmantošana notiktu pēc iespējas lielākā mērā Eiropā. Clean Industrial Deal paredz veidot tā sauktos lead markets – tirgus, kuros tiek veicināts pieprasījums pēc zema oglekļa un Eiropā ražotiem produktiem. Viens no paredzētajiem instrumentiem ir zema oglekļa produktu marķējums, kā arī ilgtspējas, noturības un minimālā ES satura prasību izmantošana stratēģiskajās publiskā un privātā iepirkuma jomās. Tas var radīt jaunas iespējas uzņēmumiem, kuri jau šobrīd izstrādā energoefektīvus produktus, izmanto pārstrādātus materiālus, samazina produktu oglekļa pēdu vai piedāvā risinājumus rūpniecības dekarbonizācijai.
Kritiskās izejvielas kļūst par konkurētspējas jautājumu
Eiropas rūpniecības politika arvien vairāk pievēršas arī resursu pieejamībai. Clean Industrial Deal ietvaros aprites ekonomika un piekļuve materiāliem ir viens no sešiem galvenajiem industriālās konkurētspējas virzieniem. 2025. gadā tika publicēts pirmais stratēģisko projektu saraksts Critical Raw Materials Act ietvaros, kurā iekļauti 47 projekti. 2026. gadā paredzēta arī ES Kritisko izejvielu centra izveide kopīgiem iepirkumiem un stratēģisko krājumu pārvaldībai. Vienlaikus tiek attīstīta aprites ekonomikas politika, tostarp Circular Economy Act, kas paredzēts 2026. gada nogalē.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem arvien svarīgāk būs ne tikai nodrošināt izejvielu piegādes, bet arī izvērtēt materiālu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un aizstāšanas iespējas.
Latvijas uzņēmumiem šeit var veidoties arī jaunas nišas – īpaši pārstrādes, materiālu atkārtotas izmantošanas, tehnoloģiju un industriālo blakusproduktu izmantošanas jomās.
CBAM paplašina oglekļa izmaksu nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā
Vēl viens būtisks elements ir Carbon Border Adjustment Mechanism jeb CBAM.
CBAM mērķis ir mazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku un nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus starp Eiropas ražotājiem un importu no valstīm ar atšķirīgu klimata regulējumu. 2025. gadā tika virzīti CBAM vienkāršošanas pasākumi, tostarp jauns 50 tonnu de minimis slieksnis mazajiem importētājiem, vienkāršotas administratīvās procedūras un pasākumi pret apiešanu. Vienlaikus paredzēta plašāka CBAM pārskatīšana, tostarp iespēja nākotnē paplašināt tā darbības jomu.
Uzņēmumiem tas nozīmē, ka oglekļa izmaksas arvien vairāk kļūst par starptautiskās konkurētspējas sastāvdaļu. Īpaši būtiski tas ir uzņēmumiem, kuri darbojas energoietilpīgās nozarēs vai ir iesaistīti starptautiskās piegādes ķēdēs.
Enerģētikas infrastruktūra kļūst par investīciju prioritāti
Tīrās enerģijas pāreja nav iespējama bez atbilstošas infrastruktūras. Clean Industrial Deal paredz ātrāku tīklu un enerģijas uzkrāšanas risinājumu attīstību, kā arī regulējuma pilnveidošanu attiecībā uz atjaunīgās enerģijas projektiem. Dokumentā īpaši izcelta nepieciešamība paātrināt tīklu un uzkrāšanas infrastruktūras ieviešanu un veidot investīcijām labvēlīgāku finanšu vidi.
Tas ir nozīmīgi arī Latvijai. Uzņēmumu investīciju plānos arvien lielāka nozīme var būt ne tikai pašai enerģijas ražošanai, bet arī pieslēguma jaudām, enerģijas uzkrāšanai, elastības risinājumiem un energoefektivitātei.
Eiropas politika kļūst arvien nozīmīgāka uzņēmumu ilgtermiņa investīcijām
Eiropas klimata un enerģētikas politikas nākamie soļi nav tikai jautājums par regulējumu. Tie tieši ietekmēs uzņēmumu investīciju lēmumus. Ja uzņēmums šodien investē ražošanas iekārtās ar 10–15 gadu dzīves ciklu, tad investīciju lēmums faktiski tiek pieņemts arī par 2030. un 2040. gada uzņēmējdarbības vidi.
Tāpēc arvien svarīgāk kļūst vērtēt investīcijas ne tikai pēc šodienas izmaksām, bet arī pēc:
- enerģijas patēriņa un nākotnes enerģijas izmaksām;
- emisiju izmaksām un regulējuma izmaiņām;
- pieejamā publiskā finansējuma;
- piegādes ķēžu un izejvielu riskiem;
- tehnoloģijas atbilstības nākotnes tirgus prasībām;
- iespējām produktu pozicionēt augošajā tīro tehnoloģiju un zema oglekļa produktu tirgū.
2026. un 2027. gads kā sagatavošanās periods
Eiropas klimata un enerģētikas politikas darba kārtībā nākamajos gados paredzēti vairāki būtiski lēmumi un iniciatīvas. To vidū ir jauni pasākumi enerģētikas jomā, Eiropas elektrotīklu attīstība, industriālās dekarbonizācijas pasākumi, Circular Economy Act, kritisko izejvielu politika un turpmāka CBAM attīstība. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem šobrīd ir īpaši piemērots brīdis izvērtēt savas nākamās investīcijas un identificēt jomas, kurās nepieciešama pielāgošanās.
Svarīgi ir negaidīt brīdi, kad jaunās prasības jau ir kļuvušas obligātas. Uzņēmumiem, kuri pārmaiņām gatavojas savlaicīgi, ir lielākas iespējas izmantot publisko finansējumu, izvēlēties piemērotākas tehnoloģijas un nostiprināt konkurētspēju.
Eiropas industriālā pāreja rada gan izmaksas, gan jaunas iespējas
Clean Industrial Deal būtībā iezīmē jaunu pieeju Eiropas ekonomikas attīstībai. Klimata mērķi tiek sasaistīti ar rūpniecības politiku, enerģētisko drošību, investīcijām un tehnoloģisko attīstību. Uzņēmumiem tas nozīmē nepieciešamību vienlaikus domāt par divām lietām – kā samazināt ar enerģiju, emisijām un regulējumu saistītos riskus un kā izmantot jaunos tirgus un finansējuma instrumentus. Tuvākajos gados priekšrocības var būt tiem uzņēmumiem, kuri dekarbonizāciju uztvers nevis tikai kā pienākumu, bet kā daļu no savas izaugsmes stratēģijas.
Eiropas rūpniecības pāreja jau notiek. Jautājums vairs nav par to, vai uzņēmumiem būs jāpielāgojas jaunajai ekonomiskajai videi, bet gan par to, cik savlaicīgi tie to izdarīs un cik lielā mērā spēs izmantot pārmaiņu radītās iespējas.
Avots: What’s next in Europe? – Agenda of European climate and energy policy | Clean Energy Wire
Policy Tracker: Clean Industrial Deal – Flagship actions – ERCST