Eiropas enerģētikas politika arvien vairāk virzās no jautājuma par to, cik ātri iespējams palielināt atjaunojamās enerģijas jaudas, uz daudz plašāku jautājumu – kas kontrolē tehnoloģijas, ar kurām šīs jaudas tiek pieslēgtas un pārvaldītas? Šī tendence ir īpaši būtiska saules enerģijas, bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) un elektrotīkla infrastruktūras projektiem. Eiropas Savienība arvien lielāku uzmanību pievērš ne tikai investīciju apjomam un CO₂ emisiju samazinājumam, bet arī tehnoloģiju izcelsmei, kiberdrošībai, piegādes ķēžu noturībai un stratēģiskajai autonomijai.
No Amber Advisory skatpunkta šī ir būtiska pārmaiņa enerģētikas projektu attīstībā. Strādājot ar uzņēmumiem un organizācijām ilgtspējas, ES finansējuma piesaistes, enerģētikas un investīciju projektu jautājumos, arvien biežāk redzams, ka projekta veiksmīgai īstenošanai vairs nepietiek izvērtēt tikai tehnoloģijas cenu, jaudu vai atmaksāšanās periodu. Jāvērtē arī regulējuma attīstība, finansējuma pieejamība, piegādātāju riski un projekta ilgtermiņa atbilstība Eiropas prasībām.
BESS attīstība parāda, cik nozīmīgs kļūst regulējums
Par to, cik būtisks ir regulējuma jautājums enerģijas uzkrāšanas attīstībā, spilgti liecina arī Horvātijas pieredze. 2026. gada 6. jūlijā Horvātijas Ekonomikas kamerā notika apaļā galda diskusija par bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstību, kurā piedalījās Horvātijas Enerģētikas regulēšanas aģentūras (HERA), ministriju, elektroenerģijas sadales operatora, tirgus operatora un enerģētikas nozares pārstāvji.
Diskusijas centrā bija jautājums, kā izveidot skaidru un prognozējamu regulējumu BESS projektiem – sākot no teritorijas plānošanas un energoražošanas atļaujām līdz pieslēguma nosacījumiem, tīkla izmantošanas maksām un uzkrāšanas sistēmu juridiskajam statusam. Īpaša uzmanība tika pievērsta tīkla izmantošanas maksām jeb tīkla tarifam, jo šīs izmaksas patstāvīgām jeb arbitrāžas bateriju sistēmām var kļūt par vienu no būtiskākajiem projekta darbības izdevumiem. Līdz ar to skaidri un prognozējami noteikumi ir būtiski ne tikai regulatoram, bet arī investoriem, kuriem jāspēj novērtēt projekta ekonomisko dzīvotspēju daudzu gadu perspektīvā.
Horvātijas gadījums ir interesants arī Latvijas kontekstā. BESS projekti Baltijā kļūst arvien aktuālāki, taču to attīstībai nepieciešams ne tikai kapitāls un piemērota tehnoloģija. Būtiska nozīme ir arī tam, kā projekts iekļaujas elektroenerģijas tirgū, kādi ir tīkla pieslēguma nosacījumi, kā tiek aprēķinātas tīkla izmaksas un kā mainās regulējums. Citiem vārdiem – BESS projekts ir ne tikai tehnoloģisks, bet arī regulatīvs un finanšu projekts.
Eiropa sāk vērtēt arī to, kas atrodas “aiz saules paneļiem”
Vienlaikus Eiropas līmenī notiek vēl viena būtiska pārmaiņa. Eiropas Komisija ir noteikusi ierobežojumus ES finansētiem atjaunojamās enerģijas projektiem, kuros tiek izmantotas Ķīnas, Irānas vai Krievijas izcelsmes tīkla iekārtas. Īpaša uzmanība pievērsta invertoriem – ierīcēm, kas savieno saules paneļus, baterijas un citas enerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas ar elektrotīklu.
Saskaņā ar Euractiv ziņoto, no 2026. gada 1. novembra šie ierobežojumi skars projektus, kurus finansē Eiropas finanšu institūcijas, tostarp Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD), kā arī atsevišķas nacionālās attīstības bankas. Tas nav vispārējs aizliegums izmantot Ķīnā ražotas iekārtas Eiropas Savienībā, taču tas ir ļoti nozīmīgs signāls finansējuma tirgum: tehnoloģijas izcelsme un drošības parametri var kļūt par vienu no faktoriem, kas nosaka, vai projekts kvalificējas konkrētam Eiropas finansējumam.
Šeit īpaši svarīga ir invertoru loma. Saules panelis pats par sevi galvenokārt ražo elektroenerģiju, taču invertors ir daudz sarežģītāka sistēmas sastāvdaļa, kas pārveido saražoto elektroenerģiju un kontrolē tās mijiedarbību ar elektrotīklu. Mūsdienu invertori ir savienoti ar programmatūru, komunikāciju sistēmām un nereti arī ar attālinātas vadības platformām. Tāpēc tie arvien biežāk tiek raksturoti kā sava veida saules enerģijas sistēmu “smadzenes”.
Šis jautājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā Ķīnas dominējošo stāvokli pasaules saules enerģijas piegādes ķēdēs. Euractiv norāda, ka 2023. gadā aptuveni 78% Eiropas Savienībā ievesto invertoru nāca no Ķīnas, bet Ķīnas uzņēmumi veidoja deviņus no 12 uzņēmumiem, kas dominē ES invertoru tirgū. Līdz ar to diskusija par invertoriem vairs nav tikai jautājums par to, kura iekārta ir lētāka vai efektīvāka. Tā arvien vairāk kļūst par jautājumu par kritiskās infrastruktūras drošību, kiberdrošību un Eiropas spēju saglabāt kontroli pār savu enerģētikas sistēmu.
No saules paneļiem līdz BESS – pieaug prasības visai tehnoloģiju ķēdei
Būtiski, ka šī diskusija vairs neaprobežojas tikai ar saules enerģiju. Līdzīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmās, vēja enerģijas projektos un citās tīklam pieslēgtās tehnoloģijās. Jaunās Eiropas prasības tādējādi var ietekmēt arī BESS projektu tehnoloģisko izvēli, jo invertors, enerģijas vadības sistēma (EMS), programmatūra un attālinātās piekļuves risinājumi kopā veido būtisku projekta infrastruktūras daļu.
Tas nozīmē, ka enerģētikas projektu attīstītājiem arvien svarīgāk kļūst skatīties uz tehnoloģiju kā uz vienotu sistēmu, nevis atsevišķu iekārtu komplektu. Izvēloties BESS vai saules enerģijas risinājumu, jāvērtē ne tikai baterijas ietilpība, jauda vai invertora cena, bet arī ražotāja izcelsme, piegādes ķēde, programmatūras drošība, attālinātās piekļuves iespējas, servisa modelis un atbilstība potenciālo finansētāju prasībām.
Vienlaikus šī situācija rada jaunas iespējas Eiropas ražotājiem. Eiropā joprojām darbojas tādi invertoru ražotāji kā Austrijas Fronius, Vācijas SMA un Spānijas Ingeteam. Eiropas ražotāji pēdējos gados arvien aktīvāk uzsver nepieciešamību veidot konkurētspējīgu un kiberdrošu Eiropas enerģētikas tehnoloģiju ekosistēmu. Savukārt Eiropas institūcijas meklē iespējas atbalstīt tīkla komponentu un citu stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju ražošanu Eiropā.
Tādējādi veidojas plašāka Eiropas industriālās politikas tendence – atjaunojamās enerģijas attīstība joprojām ir prioritāte, taču vienlaikus tiek mēģināts samazināt pārmērīgu atkarību no viena piegādes reģiona. Eiropas mērķis nav palēnināt atjaunojamās enerģijas attīstību, bet panākt, lai tā notiktu uz drošākām, diversificētākām un noturīgākām piegādes ķēdēm.
Ietekme uz Latvijas enerģētikas projektu attīstību
Latvijas uzņēmumiem, kas šobrīd plāno saules, vēja vai BESS projektus, šīs pārmaiņas nozīmē, ka tehnoloģiju izvēle jāskata ciešā sasaistē ar projekta finansēšanas modeli. Ja projekta īstenošanai nākotnē paredzēts izmantot EIB, EBRD, ES fondu vai nacionālās attīstības bankas finansējumu, jau projekta sagatavošanas stadijā būtu jāizvērtē, vai izvēlētās iekārtas atbilst potenciālo finansētāju prasībām.
Tas ir īpaši būtiski lieliem kapitālieguldījumu projektiem, kuru sagatavošana un īstenošana var ilgt vairākus gadus. Lētākā tehnoloģija šodien ne vienmēr nozīmē lētāko risinājumu projekta dzīves ciklā, ja tā nākotnē rada ierobežojumus finansējuma piesaistei, papildu kiberdrošības riskus vai nepieciešamību mainīt tehnoloģiju. Tāpēc projekta ekonomiskajā modelī būtu jāiekļauj ne tikai CAPEX, OPEX un sagaidāmie ieņēmumi, bet arī regulatīvie, tehnoloģiskie un piegādes ķēžu riski.
No investora perspektīvas arvien nozīmīgāki kļūst arī tādi jautājumi kā: kas ir iekārtas ražotājs un kur tā ir ražota; vai kritiskajām sistēmām ir attālināta piekļuve; kā tiek nodrošināta programmatūras un datu drošība; vai piegādātājs spēs nodrošināt servisu visā projekta dzīves ciklā; kā mainīsies projekta ekonomika, ja tiks ieviestas jaunas tīkla izmaksas vai tehnoloģiju izcelsmes prasības. Tieši šādu jautājumu integrēšana projekta izstrādē ļauj jau sākotnēji samazināt risku, ka vēlāk nepieciešamas dārgas tehnoloģiju vai projekta finansēšanas modeļa izmaiņas.
No lētas tehnoloģijas uz drošu un finansējamu tehnoloģiju
Ilgu laiku enerģētikas projektu attīstībā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija vienkāršs: cik maksā iekārta un cik ātri tā atmaksāsies? Šobrīd šai pieejai pievienojas jauna dimensija – cik droša, finansējama un ilgtermiņā izmantojama ir izvēlētā tehnoloģija?
Tas var nozīmēt arī augstākas sākotnējās izmaksas, ja tiek izvēlētas Eiropas ražotāju iekārtas vai tehnoloģijas ar augstākiem kiberdrošības un piegādes ķēžu standartiem. Taču šāds risinājums var samazināt regulatīvos, finansējuma un piegādes ķēžu riskus projekta turpmākajā dzīves ciklā.
Eiropas enerģētikas politika tādējādi pamazām maina pašu investīciju projektu loģiku. Enerģētikas projekts vairs nav tikai jautājums par saražotās elektroenerģijas cenu vai investīciju atmaksāšanos. Tas vienlaikus ir arī jautājums par tehnoloģisko neatkarību, kiberdrošību, finansējuma pieejamību un ilgtermiņa regulatīvo stabilitāti.
Avoti: HERA – Horvātijas Enerģētikas regulēšanas aģentūra
Europe’s last remaining solar PV players join forces against China threat